Krustpils ir Jēkabpils- pilsētas, kam nosaukumu devis Kurzemes hercogs Jēkabs,-daļa, kas atrodas Daugavas labajā krastā, jo Jēkabpils ir viena no retajām pilsētām Latvijā kuru divās (Jēkabpils un Krustpils) daļās sadala likteņupe Daugava. Tāpēc vēsturiski centrā veidojusies lineāra apbūves struktūra. Abām daļām ir savi vēsturiskie centri, kuri veidojušies atšķirīgi, jo pilsētu ar tiltu savienoja tikai no 1934. gada līdz uzspridzināšanai 1944. gadā un vēlāk tikai 1962. gadā. Krustpils vēsturiskais centrs ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pats ievērojamākais objekts ir Krustpils pils. Vēl var aplūkot tādus objektus kā Krustpils Kultūras nams, Krustpils Luteriski Evaņģēliskā baznīca, Krustpils jeb Ādamsona saliņa, piemineklis „Kritušiem par tēviju”, piemineklis represiju upuriem, Krustpils parks, Otrā pasaules kara memoriāls, mākslinieces Emmas Baltmanes dzīvojamā ēka, valsts un vietējās nozīmes dižkoki, retas citzemju sugu koki un citus objektus. Lielāko vēsturiskā centra daļu veido Rīgas iela, kas sākotnēji veidojusies, lai nodrošinātu pils iemītniekus ar amatniecības un tirdzniecības precēm. Vēlāk, kad 1739. gadā pieņēma lēmumu ebrejus izraidīt no pāri upei izvietotās Jakobštates (Jēkabpils), ļaudis rada patvērumu upes otrā krastā, un Krustpilī izveidojās ebreju tirgotāju miests. Šobrīd vēsturiskajā centrā pārsvarā ir 19. gs. un 20. gs. būvētas viena un divu stāvu ēkas sarkano ķieģeļu mūra arhitektūras stilā, kurai piešķirts vietēja rakstura arhitektūras pieminekļa statuss, kā arī guļbūves ēkas. Sarkano ķieģeļu mūra arhitektūra sastopama ar citur Latgalē. Krustpils pils ir valsts nozīmes kultūras, arhitektūras un arheoloģijas piemineklis, viena no senākajām un vislabāk saglabātajām viduslaiku pilīm Latvijā. Tai ir sena, maz pētīta, sarežģīta vēsture, jo lielāko daļu 20. gs. pils piederējusi dažādām armijām, cietusi no ilgstošas sliktas apsaimniekošanas. Tomēr neskatoties uz postījumiem un pārbūvēm, Krustpils pils līdz mūsdienām saglabājusi viduslaiku pilīm raksturīgo noslēgto četrstūraino iekšējo pagalmu, senākās apbūves elementus, kā vārtu torni, korpusa pamat sienas, šaujamlūkas, velvju konstrukcijas, viduslaiku pagrabus, u.c., bet no jaunākiem laikiem greznu iekšējo durvju portālu, ozolkoka griestus, marmorizējumu, u.c. Pilī ir uzņemti kadri ‘’Ilgajam ceļam kāpās.’’ Vēsturiskajā centrā ir ''sajaukušies'' dažādi arhitektūras stili un laikmeti, jo šeit dažādos laika posmos ietekme ir bijusi dažādu kultūru un tautību cilvēkiem, politisku iemeslu un situācijas dēļ gan Latvijā, gan Eiropā. Lielākā ietekme ir bijusi vācu tautības cilvēkiem, jo tie šeit saimniekojuši no 16. gs. beigām līdz 20. gs. sākumam, bet ietekme ir bijusi arī poļu, krievu, zviedru, ebreju un latviešu tautības cilvēkiem. Tāpēc Krustpils vēsturiskais centrs ir Eiropas kultūras reģiona daļa. Lai gan Krustpilī mūsdienās ir sastopami masu kultūras elementi, tomēr ir saglabājušies arī etniskās kultūras elementi, piem., Krustpils tautastērps. Visām pilsētām, vietām un ielām ir savs šarms un aura, tās ir neatkārtojamas un nekur citur tieši tādus pašus objektus tādā pašā izpildījumā nevarēs atrast, tāpēc Krustpils vēsturiskais centrs ir unikāls. tas ir saglabājis savu mazpilsētas izskatu no 19.un 20. gadsimta, to apstiprina senās fotogrāfijas. Krustpils atrodas Eiropā, tāpēc visi objekti, kas šeit atrodas, ir nozīmīgi arī Eiropai, jo Eiropu un arī tās kultūras daudzveidību, gluži kā puzli, kopā veidojam mēs, mūsu pagātne un tās atstātie gan nemateriālie jeb garīgās kultūras elementi, gan materiālie kultūras elementi jeb artefakti. Tāda kāda Eiropa ir tagad nebūtu, ja nebūtu arī šo objektu un vēsturisko notikumu. Citām Eiropas valstīm būtu nepieciešamas uzzināt vairāk par Latvijā notikušajām netaisnībām, kurām par piemiņu izveidoti pieminekļi.