Par

Eiropas kultūras mantojuma dienas (EHD)

Eiropas kultūras mantojuma dienas ir visplašāk atzīmētais kultūras pasākums, kurā piedalās Eiropas iedzīvotāji. Eiropas Padome šo iniciatīvu uzsāka 1985. gadā, un 1999. gadā tai pievienojās Eiropas Savienība, lai izveidotu kopīgu rīcību, kas turpinās līdz pat mūsdienām. Iespējams, ka programma, kas katru gadu var lepoties ar 20 miljoniem apmeklētāju, rada vislielāko vērtību euro pret euro no visiem "Eiropas" kultūras projektiem.

EHD pasākumi, kurus bieži dēvē par kultūras mantojuma atvērtajām dienām, notiek katru gadu septembrī Eiropas Kultūras konvencijas dalībvalstīs. Šajā laikā durvis tiek atvērtas daudziem pieminekļiem un objektiem, ļaujot Eiropas iedzīvotājiem bez maksas apmeklēt un iepazīt kopīgo kultūras mantojumu, kā arī mudinot viņus aktīvi iesaistīties šī mantojuma saglabāšanā un pilnveidošanā pašreizējām un nākamajām paaudzēm.

Eiropas kultūras mantojuma dienu mērķi ir:

- veicināt Eiropas iedzīvotāju izpratni par Eiropas kultūras bagātību un daudzveidību

- radīt vidi, kurā tiek veicināta Eiropas kultūru bagātīgās mozaīkas novērtēšana

- apkarot rasismu un ksenofobiju un veicināt lielāku iecietību Eiropā un ārpus tās robežām

- informēt sabiedrību un politiskās iestādes par nepieciešamību aizsargāt kultūras mantojumu pret jauniem draudiem.

- aicināt Eiropu reaģēt uz sociālajām, politiskajām un ekonomiskajām problēmām, ar kurām tā saskaras.

Kopīgā programma

Eiropas Padome

Eiropas Padome ir kontinenta vadošā cilvēktiesību organizācija. Tajā ir 46 dalībvalstis, no kurām 27 ir Eiropas Savienības dalībvalstis. Visas Eiropas Padomes dalībvalstis ir parakstījušas Eiropas Cilvēktiesību konvenciju - līgumu, kura mērķis ir aizsargāt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu.

Eiropas Padome aizstāv vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvību, pulcēšanās brīvību, vienlīdzību un minoritāšu aizsardzību. Tā ir uzsākusi kampaņas par tādiem jautājumiem kā bērnu aizsardzība, naida runas tiešsaistē un romu - Eiropas lielākās minoritātes - tiesības. Eiropas Padome palīdz dalībvalstīm apkarot korupciju un terorismu un veikt nepieciešamās tiesu sistēmas reformas. Tās konstitucionālo ekspertu grupa, kas pazīstama kā Venēcijas komisija, piedāvā juridiskas konsultācijas valstīm visā pasaulē.

Eiropas Padome veicina cilvēktiesību ievērošanu, izmantojot starptautiskās konvencijas, piemēram, Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu un Konvenciju par kibernoziedzību. Tā uzrauga dalībvalstu progresu šajās jomās un sniedz ieteikumus, izmantojot neatkarīgu ekspertu uzraudzības struktūras. Visas Eiropas Padomes dalībvalstis ir atcēlušas nāvessodu.

Eiropas Komisija

Eiropas Komisija ir ES izpildinstitūcija, kas pārstāv visas Eiropas intereses (pretstatā atsevišķu valstu interesēm). Termins "Komisija" attiecas gan uz komisāru kolēģiju, gan uz pašu iestādi, kuras galvenā mītne atrodas Briselē, Beļģijā, bet biroji - Luksemburgā. Komisijai visās ES dalībvalstīs ir arī biroji, ko dēvē par "pārstāvniecībām".

Komisijas galvenie uzdevumi ir:

• - noteikt darbības mērķus un prioritātes
• - ierosināt tiesību aktus Parlamentam un Padomei
• - pārvaldīt un īstenot ES politiku un budžetu
• - īstenot Eiropas tiesību aktus (kopā ar Eiropas Kopienu Tiesu)