MASKAS - ABSOLŪTI POPULĀRĀKĀ TĒMA ŠOBRĪD! UN TĀ APTVER GAN MŪSU SKOLU, GAN LATVIJU, GAN EIROPU UN VISU PASAULI. PROTAMS, MEDICĪNISKAJĀM MASKĀM, AR KULTŪRU IR MAZS SAKARS, TAČU SENATNĒ RUDENS UN ZIEMA BIJA  MASKU UN KARNEVĀLU LAIKS, KAD AR MASKOŠANĀS RITUĀLU VARĒJA PIESAISTĪT VEIKSMI UN LAIMI NĀKOŠAJM GADAM.

Rudenī un ziemā senie latvieši gāja masku gājienos. Izrādās šī ir populāra tradīcija arī visā Eiropā. Dažādās zemēs un valstīs karnevāli un masku gājieni izpaužas atšķirīgi, taču maskošanās ir vienojoša tradīcija visā Eiropā un varbūt pat Pasaulē. Turklāt savu popularitāti saglabājusi arī mūsdienās- daudzi bērni un jaunieši gaida un piedalās helovīna  svētkos. Tajos maskas un pārģērbšanās ir pats svarīgākais!

Balkānu reģionā, piemēram, maskojās tikai vīrieši, raksturīgi, ka grupā lielākā daļa masku ir vienādas, piemēram tikai lāči.

Zināmākais ir Venēcijas karnevāls. Tas aizsācies 12.gs., un no turienes karnevāli izplatījušies visās Eiropas viduslaiku pilsētās. Taču maskas tikušas izmantotas jau Senajā Grieķijā un Romā teātrī. Spēle ar pārģērbšanos cilvēkiem patikusi visos laikos.

Kad tika noskaidrots uzdevums un izvēlēta tēma – ķekatas, mēs sākām ar izpēti- ko šī tradīcija nozīmē mums kā latviešiem, kāda ir tās simboliskā nozīme un vai līdzīgas tradīcijas ir arī citās Eiropas valstīs. Aptaujājām cilvēkus un vācām pieredzes stāstus par ķekatām.

Vēloties turpināt šo tradīciju un padarīt to saistošu mūsdienu jauniešiem, mēs nolēmām izveidot katrs savu ķekatu tērpu. Tika piedomāts, pie tā, ko mēs vēlamies izpaust ar radīto tēlu. Maskas izvēlējāmies taisīt tādas, lai tās būtu līdzīgas tām, kā pirms vismaz 100 gadiem, tajā pat laikā, iedodot arī kaut ko, kas ir nozīmīgs mums šodien.

LATVIJĀ MASKU GĀJIENU TRADĪCIJAI IR DAŽĀDI NOSAUKUMI- ĶEKATAS, BUDĒĻI, MĀRTIŅBĒRNI, ČIGĀNI, DANČABĒRNI.

Ķekatnieki, dažādās maskās tērpušies, gāja no viena ciema uz otru, lai nestu svētību un aizdzītu prom dažādus ļaunos garus. Tieši tādēļ ķekatniekus visur labprāt uzņēma un pacienāja. Maskošanās idejas pamatā ir seni auglības rituāli. Parasti maskās mēģināja attēlot tos garus, kuriem gribēja pielabināties vai arī iespaidot.

Tradicionāli latviešu populārākās maskas ir Dzērve, Vilks, Kaza, Zirgs, Lācis, Siena kaudze, Slota, arī Spoks un Nāve. Ir uzskats, ka uzvelkot masku var sevi pakļaut pārdabiskiem spēkiem un spējām. Ar maskas palīdzību iespējams mainīt identitāti - uzliec citu seju, un viss, tu esi pārvērties!

INTERESANTĀKIE VECĀKU PIEREDZES STĀSTI PAR ĶEKATĀM:

• Latvija bija tikko atguvusi neatkarību, uzplauka visa veida aizrautība ar latvisko. Tajā skaitā Ziemassvētku svinēšana tautiskā stilā. Viena no spilgtākajām atmiņām par ķekatām bija no kādiem  Ziemassvētkiem, kad no kaimiņu fermas ar kamanās iejūgtu zirgu, ieradās ķekatnieki. Vīrieši bija pārģērbušies par sievietēm un sievietes par vīriešiem. Notikums un pasākums izvērtās ļoti jautrs un traks. Vēl ilgu laiku pēc tam es ar māsu spēlējām “čigānos” - pārģērbāmies– velkot kleitu uz kleitas, svārkus uz svārkiem, bārkšu lakati bija ļoti iecienīti, tamburīni, sarkanas lūpas un apvilktas acis...
• Ziemassvētku vakarā mēs saģērbāmies dažādās maskās, dziedādami un degošu uguns bluķi vilkdami gājām ciemos uz kaimiņu mājām. Tur mūs ar prieku uzņēma, cienāja ar gardumiem un siltiem dzērieniem. Katrā vietā mūsu gājienam pievienojās jauni ķekatnieki. Pasākums noslēdzās kādā pagalmā. Tur mēs degošajam bluķim lēcām pāri, jo ticējām, ka tas dod svētību visiem, kas atrodas tā liesmu tuvumā. Bluķa vilkšanas  un ķekatu senākā nozīme bija piedalīšanās kosmiskajā Saules atgriešanās mistērijā.

PROJEKTA IETVAROS IZVEIDOTĀS ĶEKATU MASKAS:

• MEŽA MĀTE- Viņa ar savu stabuli sasauc meža garus, dziedina meža zvērus un radības, iemidzina lāčus un kukaiņus ziemas miegam un pieskata meža iemītnieku mazuļus.

• VECMĀMIŅA- Vecmāmiņa šiverējas pa virtuvi un dārzu. Viņa ir labais gariņš, kura pārvērš rudens veltes gardās maltītēs un aicina visus savus mīļos pie galda pabarot.

• ZAĶIS ĶEKATNIEKS- Aiz rupjajiem zāles stiebriem briesmu gadījumā var paslēpties un saplūst kopā ar dabu vai apkārtējo vidi. Zaķis ir bailīgs, bet šī slēpšanās un maskēšanās ļauj viņam izdzīvot. Daudzi šajā covid-19 laikā izvēlas ieņemt šo - Zaķa pozīciju.

• RUDENS RAŽAS PAVĒLNIECE- Iestājies rudens – dārzos un laukos ir nogatavojusies raža. Visiem patīk saņemt sava darba augļus! Rudens ražas pavēlniece izrīko savus padotos, norāda, kas kuram darāms un kur, kas liekams, noglabājams.

• ZIŅNEŠI- Mūsdienās ir ļoti daudz informācijas avoti – avīzes, žurnāli, interneta mediji, TV, radio, youtube... Mēs ne vienmēr zinām, kas patiesībā atrodas aiz šīs informācijas, kas ir tās autors, ko ar to vēlās panākt, ietekmēt. Reizēm gribās no tā visa vienkārši norobežoties.

• MEŽMALAS BĒRZS- Vientuļnieks bez draugiem, kā, piemēram, mēs tagad – covid-19 lokdauna laikā, kad nevaram mācīties klātienē un satikties ar draugiem, radiem un mīļajiem.

• ZAGLĪGAIS ZAĶIS- Tuvojas ziema, tāpēc zaķis vāc gardumus ziemai. Burkāns ir zaķa lielākais gardums!

• MELNĀ DĀMA – NĀVE- Rudens ir veļu laiks – kad mūs apciemo senču Dvēseles. Laiks, kad godināja aizgājušos, klāja tiem galdu un veica dažādus rituālus. Pēc šī veļu laika veļus sūtīja atpakaļ uz viņu pasauli.
• CIEMA SLOTA  - RAGANA- Raganai vienmēr ir bijusi īpaša loma pasakās, ķekatās un karnevālos. Viņa ir enerģiska, ugunīga, pamanāma un galvā – zaru mudžeklis - slota. Viņa ar joni un bez žēlastības aizslauka visu, kas lieks un nederīgs.