European Heritage Makers

We live in Latgale, one of the cultural and historical regions of Latvia. The direct location where we live is Northern Latgale, Upīte. The cultural space of Upīte is included in the List of the National Intangible Cultural Heritage of Latvia, which makes us think that every place in Latvia is special with its own values ​​and location does not have any bad effects. Upīte also has a folklore ensemble, which is for both adults and children. With this folklore ensemble, we learn about the culture of our country and inherit the beliefs, activities and values ​​of our ancestors. We have learned many new things, for example, how to knit, how to weave, how to dance and sing, we are learning to play traditional musical instruments – violin, kokli, tabula, drums, zither, ukulele, cello, etc. Upīte is probably included in the List of the National Intangible Cultural Heritage of Latvia, because several things happen here – which are discovered, studied and we learn them. And we also teach others.

Various events take place here, such as the festival “Upītes uobeļduorzs”. The name is in Latgalian, so in Latvian it would be - Upītes ābeļdārzs. It is a song, dance and poetry event that takes place every year on the third Saturday of September. Usually it lasts until Sunday morning, when the sun has already risen. Since we work in a folklore group, we have to perform there – sing, play songs and dance. Many groups perform there, both folklore groups and various groups known in Latvia and Latgale, who sing in Latgalian and Latvian. Latgalian poets also come to the festival, who read their poems in Latgalian.

Every two years, at the end of summer, the dance festival “Ļipa kust” takes place, which is an event that takes place in several places in Northern Latgale – Upīte, Rekovā, Viļaka, Baltinavā, Balvi. Folklore groups from other countries are also invited to this event. Usually there are about three or four groups from other countries. This event has a closing concert that lasts until about four or five in the morning. We have had dance groups from Lithuania, the Czech Republic, Romania, Slovakia, Georgia, and Costa Rica visit us.

Of course, it can't be that only representatives of other countries travel to Latvia, so we also travel to other countries with the Upīte folklore group. Usually twice a year. For example, this year (2025) the folklore group has traveled to Georgia and Costa Rica.

The folklore group “Upīte” often has rehearsals on Saturdays and Sundays, where we play musical instruments, sing, and dance. Rehearsals take place at the Intangible Cultural Heritage Center “Upīte”, we call it a club. Its director is Andris Slišāns.

Upīte also has a museum and a library. The museum displays various things about Northern Latgale. There are belt weaving classes there, where several people have woven belts for their national costumes, which they can later perform in concerts.

As you can understand, in Upīte, everything is mostly done in Latgalian. We sing in Latgalian and almost all the pieces we play or dance to come from Latgale or at least Latvia.

Markuss: “I inherited my Latvian culture mainly through my family and everyday traditions. At home, we celebrate Līgo evening, eat Jāņu cheese and sing folk songs, which I learned from my parents as a child. At school, I have been introduced to Latvian poetry, history and music, which help me understand how our nation was formed. The Latvian language is an important part of my everyday life. It is how I think, speak and write. Although I do not dance folk dances, I preserve the culture by talking about it with others and respecting what our ancestors have left behind.”

Jurģis: “I study violin at the Balvi Music School in Baltinavā and I also play violin in the Upīte folklore group. I play this instrument in both places because I really like it. In the folklore group, I dance, sing, and play a musical instrument – ​​the violin. I do all three because I think it’s the best way to learn about the culture of our country, which is huge compared to the size of Latvia. I think that every inhabitant of the world should know at least part of the culture of their country.”

We study at the Balvi Music School in Baltinavā, where we learn musical instruments. Jurģis is learning the violin and Markuss is learning the piano. We both like these musical instruments because we enrolled in this school not because our parents told us to, but because it appealed to us.

In the animation we created, we showed what we do to learn about the culture of our country. At the beginning of the video, you can see a museum with a concert hall attached to it. It is a place where you can get a lot of information and listen to the best compositions of Latvia and the world, even if they are performed by a child.

As you watch the video below, you can see how folklore dancers appear on stage, there are eight dancers, which means that there are four couples, symbolizing the seasons of Latvia – spring, summer, autumn and winter. Folklore dancers are also there because I - Jurģis, go to a folklore group. In the background, you can also hear the piano, which was recorded by Markuss.

In the next scene, children are seen in a museum, where a guide shows them the first Latvian violin. It is there because I - Jurģis played the violin at the Music School. Then the guide introduces us to an ordinary Latvian landscape, which was actually created by Markuss.

Next, the teacher calls everyone to perform. The teacher does this in this animation, because in real life, teachers and parents are the ones who encourage us to explore Latvian culture, play musical instruments and work in a folklore group. Later, one of the children does it too, because the best way to learn something is by telling others about it.

Then a child meets a child who is knitting and asks him questions that he can answer. This is a child who does not yet know anything about the culture of his country, but the person he is asking questions to is the future him, who has already learned how to knit and what a loom is.

At the end, you can see the children coming on stage and gathering in a friendly huddle. This means that our country has a friendly culture. And at the end, the people applauding are Latvians who want or are trying to learn about Latvian culture.

Jurģis Fogelis un Markuss Kuranovs

Art school of Balvi

Animation club (lead by Annele Slišāne)

Eiropas kultūras mantojuma radītāji

Mēs dzīvojam Latgalē, vienā no kultūrvēsturiskajiem Latvijas novadiem. Tiešā atrašanās vieta, kur mēs dzīvojam ir Ziemeļlatgale, Upīte. Upītes kultūrtelpa ir iekļauta Latvijas Nacionālo nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, kas liek mums domāt par to, ka katra vieta Latvijā ir īpaša ar savām vērtībām un atrašanās vieta neko sliktu neietekmē. Upītē arī ir folkloras kopa, kas ir gan pieaugušajiem, gan arī bērniem. Ar šo folkloras kopu mēs uzzinām par mūsu valsts kultūru un mantojam mūsu senču ticējumus, darbības un vērtības. Mēs esam iemācījušies daudz jaunu lietu, piemēram, kā adīt, kā aust, kā dejot un dziedāt, mācāmies spēlēt tradicionālos mūzikas instrumentus – vijoli, kokli, stabules, bungas, cītaru, ukuleli, čellu u.c. Latvijas Nacionālo nemateriālo kultūras mantojuma sarakstā Upīte droši vien ir iekļauta, jo te notiek vairākas lietas – kas tiek atklātas, pētītas un tās mēs mācāmies. Un mācām arī citiem.

Te notiek dažādi pasākumi, kā piemēram, festivāls “Upītes uobeļduorzs”. Nosaukums ir latgaliski, tāpēc latviešu valodā tas būtu - Upītes ābeļdārzs. Tas ir dziesmu, deju un dzejas pasākums, kas notiek katru gadu septembra trešajā sestdienā. Parasti tas notiek līdz pašam svētdienas rītam, kad jau ir uzlēkusi saule. Tā kā mēs darbojamies folkloras kopā, mums tur ir jāuzstājas – jādzied, jāspēlē dziesmas un jādejo. Tur uzstājas daudzas grupas, gan folkloras grupas, gan dažādas Latvijā un Latgalē zināmas grupas, kuras dzied latgaliešu un latviešu valodā. Uz festivālu sabrauc arī Latgales dzejnieki, kuri lasa savus dzejoļus latgaliski.

Reizi divos gados vasaras beigās notiek deju festivāls “Ļipa kust”, kas ir pasākums, kurš notiek vairākās vietās Ziemeļlatgalē – Upītē, Rekovā, Viļakā, Baltinavā, Balvos. Uz šo pasākumu arī tiek aicinātās citu valstu folkloras kopas. Parasti tās ir kādas trīs vai četras citu valstu grupas. Šim notikumam ir beigu koncerts, kas notiek līdz kādiem četriem vai pieciem no rīta. Pie mums ciemos ir atbraukuši deju kolektīvi no Lietuvas, Čehijas, Rumānijas, Slovākijas, Gruzijas, Kostarikas.

Protams, nevar tā, ka tikai uz Latviju brauc citu valstu pārstāvji, tāpēc arī mēs ar Upītes folkloras kopu braucam uz citām valstīm. Parasti katru gadu divas reizes. Piemēram, šogad (2025. gadā) folkloras kopa ir braukusi uz Gruziju un Kostariku.

Folkloras kopā “Upīte” sestdienās un svētdienās bieži notiek mēģinājumi, kur gan spēlējam mūzikas instrumentus, gan dziedam, gan dejojam. Mēģinājumi notiek Nemateriālā kultūras mantojuma centrā “Upīte”, mēs to saucam par klubu. Tās vadītājs ir Andris Slišāns.

Upītē arī ir muzejs un bibliotēka. Muzejā ir apskatāmas dažnedažādas lietas par Ziemeļlatgali. Tajā notiek celu jostiņu aušanas nodarbības, kur vairāki cilvēki ir izauduši jostiņas saviem tautu tērpiem, ar kuriem vēlāk var uzstāties koncertos.

Kā saprotams, Upītē pārsvarā viss notiek latgaliski. Mēs dziedam latgaliski un gandrīz visi skaņdarbi, ko mēs spēlējam vai dejojam, ir nākuši no Latgales vai vismaz Latvijas.

Markuss: “Es mantoju savu latviešu kultūru galvenokārt caur ģimeni un ikdienas tradīcijām. Mājās mēs svinam Līgo vakaru, ēdam Jāņu sieru un dziedam tautasdziesmas, ko jau bērnībā mācījos no vecākiem. Skolā esmu iepazinies ar latviešu dzeju, vēsturi un mūziku, kas palīdz saprast, kā veidojusies mūsu tauta. Latviešu valoda ir svarīga daļa no manas ikdienas. Tā ir tas, kā domāju, runāju un rakstu. Lai arī nedejoju tautas dejas, es saglabāju kultūru, runājot par to ar citiem un cienot to, ko mūsu senči ir atstājuši.”

Jurģis: “Balvu mūzikas skolā Baltinavā es mācos vijoli un arī folkloras kopā Upīte es spēlēju vijoli. Šo instrumentu es spēlēju abās vietās, jo tas man ļoti patīk. Folkloras kopā es gan dejoju, gan dziedu, gan spēlēju mūzikas instrumentu – vijoli. Es daru visus trīs, jo man liekas, ka tas ir labākais veids, kā uzzināt par mūsu valsts kultūru, kas salīdzinājumā ar Latvijas izmēru ir milzīga. Man liekas, ka katram pasaules iedzīvotājam ir jāzina vismaz daļa no savas valsts kultūras.”

Mēs mācāmies Balvu mūzikas skolā Baltinavā, kur apgūstam mūzikas instrumentus. Jurģis apgūst vijoli un Markuss klavieres. Mums abiem patīk šie mūzikas instrumenti, jo šajā skolā mēs iestājāmies nevis tāpēc, ka vecāki mums to lika, bet gan tāpēc, ka mūs tas uzrunāja.

Mūsu izveidotajā animācijā mēs parādījām to, ko mēs darām, lai uzzinātu par mūsu valsts kultūru. Videoklipa sākumā ir redzams muzejs, kuram klāt ir piebūvēta koncertzāle. Tā ir vieta, kur var iegūt lielu daļu informācijas un noklausīties Latvijas un pasaules labākos skaņdarbus, arī, ja tos izpilda bērns.

Tālāk skatoties videoklipu, var redzēt kā uz skatuves uziet folkloras dejotāji, dejotāji ir astoņi, kas nozīmē, ka ir četri pāri, kas simbolizē Latvijas gadalaikus – pavasaris, vasara, rudens un ziema. Folkloras dejotāji ir arī tāpēc, ka es - Jurģis eju folkloras kopā. Fonā arī ir dzirdamas klavieres, ko ieskaņojis Markuss. 

Nākamajā ainā ir redzami bērni muzejā, kur viņiem gids parāda Latvijas pirmo vijoli. Tā te atrodas, jo es - Jurģis Mūzikas skolā spēlēju vijoli. Pēc tam gids mūs iepazīstina mūs ar parastu Latvijas ainavu, kuru patiesībā ir izveidojis Markuss.

Tālāk skolotājs visus sauc uzstāties. Skolotājs šajā animācijā to dara, jo arī īstajā dzīvē skolotāji un vecāki ir tie, kas mūs pamudina izpētīt Latvijas kultūru, spēlēt mūzikas instrumentus un darboties kādā folkloras grupā. Vēlāk arī viens no bērniem to dara, jo labākais veids kā kaut ko iemācīties ir stāstot to citiem.

Pēc tam kāds bērns satiek bērnu, kas ada, un uzdod viņam jautājumus, uz kuriem viņš var atbildēt. Tas ir bērns, kas vēl nezin neko par savas valsts kultūru, taču cilvēks, kuram viņš uzdod jautājumus ir nākotnes viņš, kas jau ir iemācījies, kā adīt un kas ir stelles.

Noslēgumā var redzēt uz skatuves uzejam bērnus un tos sanākam draudzīgā čupiņā. Šis nozīmē to, ka mūsu valstij ir draudzīga kultūra. Un beigās aplaudējošie cilvēki ir latvieši, kas grib vai cenšas uzzināt par Latvijas kultūru.

Jurģis Fogelis un Markuss Kuranovs

Balvu Mākslas skola

Animācijas pulciņš (vadītāja Annele Slišāne)