Agates un Roberta izpratnē, kultūras mantojums ir tādas materiālas un nemateriālas vērtības, kam ir būtiska nozīme mūsu vēstures un arī tagadnes veidošanās procesā. Domājot par kultūras vērtībām izvēlējāmies konkursā parādīt tās, ko redzam un lietojam ikdienā, bet vienlaikus ir arī  Latviju un Rīgu raksturojošas vērtības - bruģis un salinātā rupjmaize.

Mēs, Agate un Roberts dzīvojam Rīgā un izvēlējāmies pētīt bruģi, jo staigāšana pa to ir liela daļa mūsu abu ikdienas dzīvēs. Gandrīz katru dienu sanāk pa to pārvietoties, gan ejot uz skolu, gan uz veikalu, kā arī vienkārši pastaigājoties.

Roberts dzīvo Ezera ielā. Ezera ielas sākums ir bruģēts. Blakus atrodas Lēdurgas iela, kas arī ir daļēji bruģēta. Lai Roberts tiktu uz skolu, viņam ir jāiet pa vienu no šīm ielām. Vēl ikdienā Roberts sastopas ar bruģi ejot pie mammas uz darbu. Viņa strādā kafejnīcā, kas atrodas uz Krišjāņa Barona ielas.

Agate dzīvo vienā no Krišjāņa Barona ielas pagājušajā gadsimtā celtajiem mūra namiem. Arī Agatei, lai nokļūtu līdz skolai, ir jāiet pa bruģi. Viņai ir arī divi suņi, kas jāved pastaigās. Pa istabas logu Agate Barona ielu var redzēt gandrīz vai visā tās garumā uz abām pusēm.

Ielām, kuras klāj bruģis piemīt īpašs šarms. Satiksme ir lēnāka, cilvēki izbauda skaisto pilsētvidi. Uz bruģētām ielām vieglāk iztēloties, kā dzīve noritēja senākos laikos.

Bruģis ir arī ļoti dažāds, tam ikkatrā dienas stundā vai gadalaikā ir sava nokrāsa, kas rosina māksliniecisko iztēli un vēlmi to uzgleznot.

Rīgas bruģis Rīgas vēsturiskā centra sastāvā 1997. gadā tika iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā.

Krišjāņa Barona iela ir viena no centrālajām Rīgas ielām. Tā ir 3020 metrus gara. Visā tās garumā kursē tramvajs. Krišjāņa Barona iela izveidojusies 1858. gadā Rīgas vaļņu nojaukšanas laikā, savienojot Pēterburgas priekšpilsētas Lielo Pirts ielu pāri Pilsētas kanāla tiltam ar Vecrīgu, tādējādi radot Audēju ielas turpinājumu bulvāru rajonā. Sākotnēji tiltu un ielas posmu līdz Elizabetes ielai sauca par Suvorova bulvāri. 1923. gadā ielu pārdēvēja Krišjāņa Barona vārdā, kas no 1919. līdz 1923. gadam dzīvoja šīs ielas 3. namā.

Krišjāņa Barona ielu gandrīz visā tās garumā klāj dažādi bruģa veidi. Ielas vidū starp tramvaja sliedēm tas ir apaļakmeņu un galvakmeņu bruģis. Tie ir senākie bruģa veidi Rīgā. Akmeņiem šajā bruģī mēdz būt gan raupja, gan gluda, gan reizēm izliekta virsma.

Blakus šim bruģim, tramvaju un automašīnu brauktuvi klāj kalto akmeņu bruģis. Šāda veida bruģi Rīgā ieveda no ārzemēm, sākot no 19. gadsimta vidus – no Zviedrijas, Somijas, Holandes un citām valstīm. Šajā laikā arī Latvijā iemācījās izgatavot kaltos bruģakmeņus. Šo bruģakmeņu virsma ir taisnstūrveida ar pilnīgām un asām kantēm.

Bruģis ir raksturīgs lielai daļai Eiropas pilsētu vēsturiskajos centros. Bruģi sāka izmantot jau pirms vairāk kā 2000 gadiem Senajā Romā.

Eiropu cauri gadsimtiem vieno mums tik pazīstamais un šķietami parastais bruģis. Bruģis bija milzīgs uzlabojums pilsētām, jo vairs nebija jāmīcās pa dubļiem. Līdz ar bruģi, pilsēta jau kļuva savādāka.

Un lai cik tas nebūtu dīvaini, arī citiem Eiropas pilsētās dzīvojošiem cilvēkiem ar bruģi ir tieši tādas pašas attiecības kā mums – Agatei un Robertam. Visi pa to staigājam, vedam pastaigās suņus, sēžam kafejnīcās, malkojam kafiju un ēdam ceptu rupjmaizi ar sieru.

No 2014. gada Eiropas Komisija pieņēma izskatīšanai regulu par salinātās rupjmaizes iekļaušanu UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Rudzu rupjmaize latviešu ēdienkartē aizvien ir viens no pamatēdieniem, tādēļ tā ir latviskuma simbols, kas nav raksturīgs citām Eiropas tautām. Roberts ir izpētījis, ka salinātā rudzu rupjmaize ir Latvijā cepta dabīgi raudzēta maize no rupjajiem rudzu miltiem. Tehnoloģijā ir plaucējuma un ierauga gatavošana. Vārds ’salināt’ nozīmē mīklas pagatavošanai paredzēto miltu daļu applaucēt ar verdošu ūdeni. Tad milti kļūst saldi. Salināto rudzu rupjmaizi cep uz karsta klona. Īpatnība ir tā, ka plaucēšanas laikā pievieno ķimenes. Tās maizes piešķir īpašu garšu un smaržu. Šī maize ir marķēta ar noteiktu Eiropas Savienības pārtikas simbolu. Eiropā ir vairāk kā 40 produkti ar šādu pat marķējumu. Mums zināmākās ir itāļu siers ’Mozzarella’ un pica ’Pizza Napolitana’ un mūsu Lietuvas kaimiņu tradicionālais ēdiens ’Skilandim’ – cūkas kuņģis pildīts ar kapātu gaļu.

Šīs divas tik dažādās lietas – bruģis un rupjmaize, abas ir daļa no Eiropas kultūras mantojuma, kuras mūs uzrunāja tās izpētīt un uzgleznot. Gleznojot izvēlējāmies klasiskā modernisma stilistiku, jo sākot ar impresionismu uzplauka pilsētas dzīves ainas glezniecībā. Tieši šāds krāsu lietojums, stilizētas figūras un neprecīzi laukumi kā izteiksmes līdzekļi visprecīzāk izsaka mūsu redzējumu un izjūtas, kas rodas domājot par kultūras mantojumu mūsu ikkatra dzīvē.